Šobrīd Eiropa saskaras ar nopietniem drošības draudiem gan no Krievijas agresīvās politikas, gan arī dažādu teroristisko grupējumu darbības. Pašlaik vēl aktuālāks kā jebkad ir jautājums par Latvijas nacionālo drošību. Vai savās mājās varam justies droši? Kāda ir Latvijas aizsardzības politika? Vai krīzes gadījumā mums būs atbalsts? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes rodam raksta turpinājumā.
NATO – Latvijas drošības garants
Latvijas drošības politikā nozīmīgāko lomu ieņem dalība NATO un Eiropas Savienībā. Kā šobrīd redzam ar Ukrainas piemēru, mums ir paveicies, ka esam daļa no šīm ārkārtīgi svarīgajām organizācijām. Latvijā jau ilgstoši ir mērķis veicināt sabiedroto militārās klātbūtnes stiprināšanu.
Līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai, NATO ir nosūtījis papildu karavīrus gan no Kanādas, gan no Spānijas, gan arī no ASV. Būtiski ir saprast, ka, esot daļai no NATO, sabiedrotajiem ir jāaizstāv mūs jebkāda uzbrukuma gadījumā. Kāpēc? Uzbrukums kādai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visai organizācijai.
Hibrīduzbrukumi – aktuāla problēma
Kas ir svarīgi, Latvija nav tikai drošības patērētāja, tā arī pastāvīgi iegulda pati savā aizsardzībā. Piemēram, šobrīd valdība ir nolēmusi aizsardzības nozarei atvēlēt 2,5% no IKP, kas ir nozīmīgs rādītājs. Tādējādi būs iespējams uzlabot ne tikai savas spējas, bet arī sadarboties ar vairāk NATO sabiedroto.
Kā zināms, jau kopš 2017. gada Ādažu bāzē arīdzan uzturas NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa ar vairāk nekā 1500 karavīru. Par tās izveidi lēma pēc tam, kad Krievija 2014. gadā iebruka Austrumukrainā un veica Krimas okupāciju.
Latvijas nacionālajai drošībai šobrīd liels izaicinājums ir hibrīddraudi. Kremlis pastāvīgi cenšas destabilizēt sabiedrību gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā, izmantojot kiberuzbrukumus, dezinformāciju un propagandu. Tieši tāpēc ikkatram no mums ir svarīgi sekot līdzi tam, kādu informāciju patērējam un sūtām savai ģimenei, draugiem un paziņām.
Neuzķeries uz lētiem propagandas trikiem! Pašlaik ir būtiski vairot sabiedrības vienotību, nevis sašķeltību.
