Kopš šī gada 24. februārī Krievija uzsāka neizprovocētu plaša mēroga militāru agresiju pret Ukrainu, aktuāls ir kļuvis jautājums par Latvijas drošību šajā laikā. Kremļa propoganda nereti skandina draudus Baltijas valstīm, kas var radīt satraukumu.
Vai bailēm ir pamats? Vai Krievijas tuvums mūs apdraud? To un vēl vairāk skaidrojam raksta turpinājumā.
Uzbrukums Latvijai – uzbrukums visai NATO
Krievijas nežēlīgais uzbrukums ir radījis globālu satricinājumu, kura sekas jūtam jau šobrīd. Svārstības ekonomikā, bēgļu plūsmas un Krievijas mēģinājumi vājināt Eiropas Savienības vienotību ietekmē mūs tieši tagad.
Šobrīd skaidrs ir tikai tas, ka nekas līdz galam nav skaidrs. Putins, kurš līdz šim bija lielākoties darbojies racionālu motīvu vadīts, ir parādījis, ka loģikas viņa darbībām un noziegumiem nav nekādas. Tas, protams, rada papildu draudus un satraukumu.
Eksperti un valdības pārstāvji šobrīd ir vienisprātis – Baltija mūsdienās ir tādā drošībā, kādā nav bijusi nekad agrāk. Tas, protams, ir saistīts ar ASV un NATO atbalstu. Kara iespaidā organizācija ir vēl jo vairāk pastiprinājusi savu klātbūtni alianses Austrumu flangā, tostarp arī Latvijā.
Vizītēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, gan ASV valsts sekretārs, gan prezidents, gan arī NATO ģenerālsekretārs ir uzsvēruši, ka NATO aizstāvēs katru alianses teritorijas centimetru. Tas nozīmē – ja Krievija uzbruktu, tā faktiski uzbruktu visam NATO.
Mūsdienās lielāks drauds par militāru uzbrukumu Latvijai ir hibrīduzbrukumi, ar kuriem pēdējos gados jau ir nācies saskarties gana bieži.
Secinājumi
Lai gan izjust satraukumu šī brīža apstākļos ir pavisam normāli, vismaz šobrīd – varam justies droši, atrodoties Latvijā. Atšķirībā no Ukrainas, Latvia ir NATO dalībvalsts, kas dod būtiskas drošības garantijas. Šobrīd – vēl svarīgāk kā jebkad – ir pretoties Kremļa centieniem mazināt uzticību starptautiskajai organizācijai.
